Vai tikumība mūsdienās ir apsveicama īpašība, jeb muļķība?
Mūsdienu samaitātajā pasaulē gan rodas vēlme pēc kā tīra un nesabojāta lietās, sajūtās, cilvēkos, dabā. Vakar kāds man teica, ka tikumība ir bezjēdzīga laika tērēšana. Tikumība, kas definēta kā vidusceļš starp pārpilnību un iztrūkumu man nešķiet ne saprotama, ne pieņemama un es varu tikai apbrīnot tos , kas tik stingri pieturas pie normām un vēl piedevām ir mistiskā kārtā izdibinājuši, kas ir labs un kas ir slikts.
Man gan pagaidām ir ērti tepat, emociju un pārpilnības pusē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru